Zirgu labturība II Zarnu mikrobioms un uzvedība
Visbiežāk. saskaroties ar uzvedības problēmām (satraukums, baidīšanās, “dricelēšanās”, neparedzama uzvedība), tiek meklēts risinājums, mainot trenēšanas tehniku vai lietojot nomierinošas piedevas. Neseni pētījumi norāda, ka tā vietā, lai fokusētos uz smadzeņu “nomierināšanu”, mums būtu jāfokusējas uz zirga zarnu mikroorganismiem un zarnu veselību, lai koriģētu nevēlamo uzvedību.
Foto: no "Dabas zirgu" arhīva.
Uz novērojumiem balstīti pierādījumi vēsta, ka ir saikne starp zirga uzvedību un tā uzturu. Uzturs ar augstu cietes saturu izraisa uzvedības izmaiņas un zirgi sāk palikt “uzvilkti”, bailīgāki u.t.t. Taču pēdējā laikā tiek pievērsta īpaša uzmanība tam, kāda loma tajā ir mikrobiomam* (skat. skaidrojums raksta beigās).
Zinātnieki jau kopš 1800. gadu vidus zina, ka pastāv saikne starp zarnām un smadzenēm, taču salīdzinoši nesen aprakstītas zarnu mikrobioma - smadzeņu ass komponentes, kas sastāv no:
- Centrālās nervu sistēmas (galvas un muguras smadzenes);
- Veģetatīvās jeb autonomās nervu sistēmas (perifērās nervu sistēmas daļa, kas “neapzināti” kontrolē ķermeņa funkcijas (sirdsdarbības ātrumu, gremošanu));
- Zarnu nervu sistēmas (veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas atrodas zarnu gļotādā un kontrolē zarnu motilitāti, sekrēciju un asinsriti);
- Neiroendokrīnās sistēma;
- Imūnsistēmas.
Zirga mikrobiota aklajā zarnā satur aptuveni 10 miljardus mikrooorganismu gramā sagremotās masas, t.sk., vairāk nekā 100 baktēriju ģintis, vienšūņus un sēnes. Mikrobiota veicina gremošanu un barības vielu uzsūkšanos, tai ir būtiska loma aizsardzībā pret patogēniem un to izraisītajām slimībām, kā arī tās ražo īsās ķēdes taukskābes, ko zirgi izmanto enerģijas iegūšanai.
Korejiešu pētnieki pārskatā apgalvo, ka mikrobioms var regulēt neironus zarnu nervu sistēmā.
Īsās ķēdes taukskābēm, ko mikrobioms rada fermentācijas procesā, ir arī imūnmodelējoša iedarbība. Tās tieši mijiedarbojas ar nervu sistēmu, “nododot” informāciju par mikrobioma un zarnu trakta stāvokli. Īsās ķēdes taukskābes spēj šķērsot asins-smadzeņu barjeru un ietekmēt uzvedību. Tādēļ mikrobioms ir tik būtisks, jo veic plašu un daudzveidīgu darbību klāstu, ne tikai nodrošina fermentāciju.
Zirgu dabīgais uzturs ir biežas, nelielas maltītes ar augstu šķiedrvielu saturu un salīdzinoši zemu kaloriju saturu. Tomēr mūsdienās nereti zirgiem tiek izbarotas lielas, neregulāras maltītes ar zemu šķiedrvielu un augstu cietes saturu. Tā kā mikrobioma sastāvs ir atkarīgs no zirga uztura un daudziem citiem faktoriem, mikrobiota atšķiras atkarībā no tā, ar ko un kā zirgs tiek barots.
Uzturs ar augstu cietes un zemu šķiedrvielu saturu ir raksturots kā “alimentārais stress” jeb “uztura stress”. Attiecīgi arī šis stresa veids var izraisīt līdzīgu uzvedību kā fizikālie stresa cēloņi (izolācija no citiem zirgiem, pārblīvētība ganībās, pārlieku liela slodze u.c.).
Uzvedība, kas saistīta ar stresu, tostarp alimentāro stresu, ietver pastiprinātu vērīgumu, ”uzvilkšanos” un piesardzību vai stereotipisku uzvedību, piemēram, graušanu un aušanu.
* Mikrobiota ir baktērijas, sēnes un pārējie mirkoorganismi, kas dzīvo gremošanas traktā, bet mikrobioms ir plašāks jēdziens, tas papildus ietver mikrobiotu un tās radītos vielmaiņas produktus, dažādus struktūras elementus un ģenētisko materiālu.
Izmantotā literatūra:
https://media.springernature.com/lw685/springer-static/image/art%3A10.1186%2Fs42523-019-0013-3/MediaObjects/42523_2019_13_Fig2_HTML.png
