Zirgu labturība II Termoregulācija ziemā

Katrai sugai ir dabīgā temperatūras komforta zona jeb enerģijas neitrālais diapazons. Zirgi vislabāk jūtas sausos laikapstākļos, temperatūrā, kas robežās no -9 līdz +15 grādi.

Daba zirgam ir radījusi vairākus risinājumus, kā tikt galā ar aukstumu:

• Pagriežot muguru pret vēju;
• Saspiežoties kopā ar citiem zirgiem, lai vairāk saglabātu siltumu;
• Kustoties;
• “Sauļojoties” ziemas saulē;
• Meklējot patvērumu – pieeja patvērumam par 20% samazina siltuma zudumu.

Zirgiem ir dažādi pielāgošanās mehānismi, lai saglabātu siltumu:

• Liela gremošanas sistēma - zirga resnās zarnas satur miljoniem baktēriju un mikroorganismu, kas šķeļ rupjajā barībā esošos nešķīstošos ogļhidrātus un celulozi. Šķeļot celulozi rodas siltums;
• Āda - tā veidota no diviem slāņiem. Virsējais slānis- epiderma un zem tās ir hipoderma- saistaudu slānis, kurā ieslēgti zemādas tauki;
• Ziemas kažoks- rupjie mati ir novietoti leņķī, zem tiem ir smalks, mīkstāku matu slānis. Tajā veidojas gaisa kabatas, tādējādi veidojot izolācijas slāni, aizturot siltumu un darbojoties kā efektīva vēja aizsardzība;
• Eļļas uz apmatojuma veido aizsargbarjeru un neļauj ādai izmirkt;
• Piloerekcija - matu erekcija, ko izraisa sīko muskuļu kontrakcija, kas paceļ matu folikulus virs pārējās ādas un paceļ matus vertikāli. Tas aiztur auksto gaisu un izveido izolācijas slāni.

Piloerekciju var salīdzināt ar niršanas tērpu. Niršanas tērpu izmanto aukstā ūdenī, lai palīdzētu nirējam saglabāt siltumu. Tērps ieslēdz nelielu ūdens slāni starp nirēju un tērpu. Ja nirēja āda saskarsies ar aukstu ūdeni, ķermeņa siltums tiks atdots aukstajam ūdenim, bet niršanas tērpa nozīme ir tajā, ka nirējam jāuzsilda tikai nelielais ūdens slānis, kas apņem ķermeni nevis jāmēģina uzsildīt viss okeāns vai ezers.

Līdzīgi arī zirgs, izveidojot gaisa slāni apmatojumā, pastāvīgi nesaskaras ar jaunu aukstā gaisa slāni no vides.

Zaudējot siltumu hipotalāms centrālajai nervu sistēma sūta signālu siltuma zuduma samazināšanai. Mehānismi ko zirgi izmanto siltuma zuduma samazināšanai:

• Papildus kaloriju dedzināšana, tā radot vairāk iekšējā siltuma. Tas prasa lielāku enerģijas uzņemšanu ar uzturu. Ja enerģija netiek uzņemta ar uzturu, zirgs sāk izmantot ķermeņa iekšējās rezerves (taukus) un zaudē svar;
• Kustības - siltums rodas muskuļiem sadedzinot enerģiju. Šis ir iemesls, kādēļ zirgi aukstā laikā var izvēlēties aktīvi kustēties;.
• Trīcēšana - muskuļu kontrakcijas paaugstina zirga iekšējo temperatūru;
• Asinsvadu konstrikcija (saraušanās)- ādas virsējais slānis ir bagātīgs ar vēnām, pa kurām plūst asinis pirms nokļūst plaušās. Vasarā zirgs šādi dzesējas, taču ziemā siltuma zudumi ir jāsamazina, tādēļ asinis tiek pārvirzītas uz asinsvadiem, kas ir dziļāk ādā, blakus artērijām. Tā asinis, kas atgriežas uz sirdi un plaušām ir artēriju uzsildītas un aukstas asinis nenonāk ķermenī;
• Enerģijas un siltuma taupīšana. Zirgs var samazināt asinsriti uz ekstremitātēm, piemērām, ausīm, purnu un kājām;
• Paātrināta vielmaiņa - tiek nosūtīti nervu impulsi, la palielinātu asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu, stimulējot brīvo taukskābju izdalīšanos un glikogēna noārdīšanos. Vienlaicīgi tiek izdalīts liels adrenokortikotropā hormona daudzums asinsritē. Tas izraisa kortizola ražošanu. Kortizols ir hormons, kas palielina ķermeņa siltumu, pārveidojot taukus, ogļhidrātus un olbaltumvielas.
  
  

  Dabas zirgu PIEREDZE:

  • staļļa 12 gadu darbības laikā zirgu ar salšanas pazīmēm esam redzējuši vien pāris reizes. Šajos gadījumos zirgi bija ar pazeminātu ķermeņa masu un akūtām vai hroniskām veselības problēmām;
  • zirgiem ziemā 24/7 neierobežoti pieejams siens, ūdens no neaizsalstoša ūdens avota (dzirdnes), nojumes;
  • nozīme zirgu labsajūtā ir arī pamatnei, uz kuras tie stāv. Neesam redzējuši, ka saltu zirgiem, kuri ir uz tīra, cieta (mūsu gadījumā betona) pamata, bet esam rehabilitējuši zirgus, kas ir pastāvīgi saluši, jo dzīvojuši 24/7 staļļos, kur daļa vai pat visa diennakts jāpavada “līdz ausīm” dubļos;
  • īpaša uzmanība tiek pievērsta zirgiem ar pazeminātu ķermeņa masu, veltot maksimālu uzmanību masas zuduma cēloņa konstatēšanai un novēršanai, piemēram, nodrošinot vēl vienu barošanas reizi dienā, u.tml.;
  • 24/7 stallis nav panaceja visiem zirgiem jeb ir gadījumi, kad zirga dabīgo termoregulāciju ir par maz un tam ir nepieciešams papildus atbalsts, piemēram, segu veidā. Tad, rūpīgi izvērtējot, kāda veida, biezuma sega nepieciešama, lietojam to, kā arī strādājam uz to, lai zirgs iespējami ātri atgriežas pie dzīves bez segas jeb dabīgas termoregulācijas;
  • un ir pieredzē arī gadījumi, kad arī ar segu ir par maz, parasti akūtu trauma vai hronisku saslimšanu saasinājumu gadījumos. Tad zirgam tiek piedāvāta iespēja, piemēram, nakti vai sliktus laikapstākļus pavadīt boksa režīmā, ja nepieciešam, papildus arī būt segā;
  • ja ir nodrošināti atbilstoši apstākļi, 24/7 dzīvei pārsteidzoši veiksmīgi pielāgojas arī dienvidu zirgu šķirnes, piemēram, arābu šķirnes zirgi, tai skaitā pat tie, ka līdz šim ziemā ārā gājuši tikai segās;
  • zirgs dzīvei 24/7 stallī ir jāpieradina pakāpeniski. Vislabākais scenārijs - kā pavasarī iziet ārā no staļļa, tā arī paliek ārā. Šāda pieeja nodrošinās, ka zirga dabīgā termoregulācija pakāpeniski pielāgosies dzīvei āra apstākļos.
  
  

Nav komentāru

Komentēt